Par maskām un lomām
24. septembris, 2016 pl. 18:25
Cik dažādi mēs esam un cik līdzīgi! Mums ir dažādas lomas un dažādas maskas, tomēr visi esam tik ievainojami, mums visiem sāp, un mēs visi gribam būt laimīgi. Stāstot par drāmas terapiju, nākas apkopot pieredzi, lai pateiktu būtiskāko. Līdz ar to itin bieži sanāk arī pašai piedzīvot sava veida atklāsmi par to.
Drāmas terapija, manuprāt, ir viena no vislabākajām un efektīvākajām metodēm, kā izprast savas lomas un to nozīmi, kā izprast maskas, ko "uzliekam" ikdienā, un, pats galvenais, izprast, kad šīs maskas un lomas mums palīdz un kad tās mums sāk traucēt. Jo paši jau ikdienā nepamanām to brīdi, kad mūsu ierastās kombinācijas sāk darboties pret mums. Bieži ir tā, ka esam izauguši no tām, esam gana stipri un gudri, bet vecos modeļus velkam līdzi un nepamanām, ka darām sev pāri paši.
Savukārt drāmas terapija ir tā vide un vieta, kur droši var šīs visas lomas un maskas pielaikot un uzmērīt, pamēģināt un izjust, kā tās darbojas, un itin ātri saprast, ko paturēt, ko atmest. Saprast, ko tas dara ar mani kā cilvēku, vai tas man palīdz augt. Varbūt kāda mūsu maska nāk mums līdzi no pusaudžu gadiem, un toreiz tā ir bijusi izdzīvošanas garants, bet šobrīd ir pienācis laiks no tās atteikties, pienācis laiks atvērties un uzziedēt.
Varētu pat tā tēlaini teikt, ka drāmas terapija ir kā īpašu spoguļu karaļvalsts, kas piedāvā iespēju uzdrīkstēties un ielūkoties savās apslēptajās dzīlēs, "uzkāpt" uz savas skatuves un spēlēt galveno lomu.