Klientu/pacientu loks drāmas terapijā
Pirmkārt, gribu uzsvērt, ka nebūt nav jābūt medicīniskai
diagnozei, cilvēkam nav noteikti jābūt slimam, lai grieztos pie drāmas
terapeita. Drāmas terapija – tā ir arī iespēja atrast laiku sev, sevis
iepazīšanai un attīstīšanai. Vajadzības mēdz būt dažādas.
Ja runājam par medicīniskām
diagnozēm, tad tie, piemēram, var būt pacienti rehabilitācijas periodā pēc
traumām, operācijām, insulta. Tie var būt cilvēki ar dažādām diagnozēm, kas
saistītas ar psihiatrijas jomu: depresija, depresijas simptomi, fobijas, somatoforma veģetatīva disfunkcija (veģetatīvā
distonija), ēšanas traucējumi u.c. Tāpat arī neiroloģijas pacienti, sievietes ar ginekoloģiskām saslimšanām vai problēmām. Būtībā viss tas, kas cilvēkam rada neveselību, traucē
pilnvērtīgai dzīvei, ir jāizprot un jārisina. Vislabāk, ja problēmas novēršanā vai mazināšanā iesaistās dažādi speciālisti, jo tā var cilvēkam palīdzēt iespējami pilnīgāk.
Patiesībā jebkura somatiska saslimšana ir cieši saistīta ar mūsu psihi. Tas nav nekas jauns, arī agrāk cilvēki teica, ka visas kaites sākas „no nerviem”, respektīvi, pārmērīga stresa, pārslodzēm, arī fiziskām, protams. Šodien lietojam jēdzienu psihosomatiskā pieeja. Lielāko daļu mūsu visnotaļ konservatīvās sabiedrības tas arī vairs neizbrīna. Daudzi ārsti labprāt sadarbojas ar mākslas terapeitiem, t.sk. drāmas, arī ar psihologiem. Protams, ir arī tādi, kas uz to visu joprojām skatās ar lielām aizdomām, bet nav jēgas noliegt to, kas ir acīmredzams un balstās uz empīriskiem pierādījumiem.
Atzīmējot pacientu/klientu loku, katrs terapeits uzsvērs kaut ko līdzīgu un kaut ko atšķirīgu, jo katram terapeitam parasti ir savs pacientu un klientu loks, ar ko viņš visbiežāk strādā.
Cilvēki drāmas terapijā meklē
atbalstu un risinājumu dažādās dzīves situācijās vai arī vienkārši vēlas
pilnveidot sevi kā personību, attīstot radošo domāšanu, spontanitāti,
mērķtiecību, gribasspēku.