Ar drāmas terapiju - tuvāk sev!
Ar ko tad lai sāk? Mēs ikdienā biežāk vai retāk dzirdam, lasām un paši sev un citiem izsakām neskaitāmus uzmundrinošus pamudinājumus, bet vai īsti aizdomājamies, cik tie mums svarīgi un ko tie ar mums dara?
- Atver sevi! Novērtē sevi! Ielūkojies sevī! Saproti sevi! Palīdzi sev! Iepazīsti sevi! Ieklausies sevī! Esi godīgs pret sevi! Sadzirdi sevi! Beidz kritizēt sevi! Paraugies uz sevi! Atrodi sevi! Izglāb sevi! Sakārto sevi! PIEŅEM SEVI!
- Atmodini sevi! Dziedini sevi! Palutini sevi! Notici sev! Dāvini sev! Izglīto sevi! Iedod sev spārnus! Esi pārliecināts par sevi! Atpūtini sevi! Nodarbini sevi! Atveseļo sevi! Iedvesmo sevi! Esi saskaņā ar sevi! Ieraugi sevi! Izproti sevi! PIEDOD SEV!
- Atceries par sevi! Uzmundrini sevi! Atgūsti sevi! Pasaki paldies sev! Iededz sevi! Pilnveido sevi! Radi sevi no jauna! Iedrošini sevi! Strādā ar sevi! Pajautā sev! Beidz apšaubīt sevi! Ceļo pie sevis! Maini sevi! Pavēro sevi! Pierādi sevi! MĪLI SEVI!
Šeit uzrakstīto pamudinajumu sarakstu, protams, varētu arī turpināt. Un ir jau tiesa - šie vārdi ir vajadzīgi, bet tie nav nemaz tik nevainīgi. Šie mudinošie saukļi var novest arī pie nopietnām pārslodzēm un izdegšanas, ja sevi visu laiku tikai dzīsim ar veicamo darbu sarakstiem un ilūziju, ka mums vienmēr jābūt pareiziem, mēs nedrīkstam kļūdīties, mums jābūt "formā", mums jāpilnveidojas, un tā turpināt var bezgalīgi.
Kā zināt, vai šoreiz man sevi pierādīt vai vienkārši pavērot un palutināt? Varbūt apstāties un pajautāt sev, ko es īsti gribu? Ja tie ir tikai neitrāli jautājumi, mēs par tiem mēdzam runāt ar draugiem, kolēģiem, bet, ja tie mums rada stresu, dusmas, pat bailes, ir īstais brīdis vērsties pie terapeita.
Drāmas terapija ir viens no radošākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā šos jautājumus risināt un saņemt atbildes.
Svarīgākie un reizē arī visgrūtāk izpildāmie aicinājumi šajā sarakstā ir: PIEŅEM SEVI! PIEDOD SEV! MĪLI SEVI!